Turpinām iepazīstināt ar pieredzi, ko guvām Islandē, pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajam pieredzes apmaiņas braucienam (skat. Kā par ģimenēm, bērniem un jauniešiem rūpējas Islandē 1.daļu).
Trīs dienās, kas bija atvēlētas dažādu organizāciju iepazīšanai, tikšanās grafiks bija visai saspringts, tāpēc lieti noderīgi izrādījās iegūtie kontakti, lai jau pēc atgriešanās Latvijā varētu ieskatīties šo organizāciju interneta vietnēs un tuvāk izpētīt gan viņu darbības principus, gan smelties atziņas par to, ko no viņu prakses būtu iespējams pārņemt kā labo praksi arī Latvijas nevalstiskajām organizācijām.

NVO pārstāvju grupu no Latvijas laipni uzņēma šādas organizācijas:

• Bērnu seksuālās vardarbības novēršanas centrs: Blátt áfram /www.blattafram.is  
• Jaunatnes klubu federācija: Samfés /www.samfes.is
• Invaliditātes izpētes centrs: The Centre for Disability Studies /www.fotlunarfraedi.hi.is
• Sieviešu patversme: Kvennaathvarf/ www.kvennaathvarf.is
• Skautu organizācija:  /Skatamir/http://www.skatarnir.is

Mūsu organizācijai vislielāko interesi radīja centrs, kurš izveidots, lai novērstu bērnu seksuālo vardarbību, jo pēc pieredzes Latvijā, sadarbojoties ar ārpusģimenes aprūpes centriem un bērnunamiem, sociālā riska ģimenēs augušie bērni un jaunieši nereti saskārušies ar situācijām, kurās viņu ģimenes ocekļi vai viņi paši ir izjutuši šādu vardarbību.


 

Bāreņu biedrības "Saules bērni" pārstāve piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētajā pieredzes ieguves braucienā uz Islandi no 30. janvāra līdz 3. februārim, kura pamata uzdevums bija iepazīt un izzināt šīs valsts NVO sniegto atbalstu bērniem un jauniešiem,  kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam.

Par šādu iespēju jāpateicas SIF, kas visas ar braucienu saistītās izmaksas sedza no SIF- EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "NVO fonds" budžeta līnijas "Divpusējās attiecības". Savukārt mūsu biedrībai šāda iespēja pieteikties braucienam radās, jo bijām starp EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "NVO fonds" projektu īstenotājiem - sadarbībā ar vairākām Latgales reģiona ārpus ģimenes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām 2015. un 2016. gadā īstenojām EZF finanšu instrumenta programmā „NVO fonds” atbalstīto projektu „Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai”.

Pateicoties brauciena programmas izveidotājiem, Islandē tikāmies ne vien ar vairākām sabiedriskajām organizācijām, bet arī uzklausījām Islandes Labklājības ministrijas (velferdarraduneyti.is), Reikjavīkas pašvaldības (www.velferdarsvid.is)  un  Darba lietu direktorāta (www.vinnumalastofnun.is) stāstījumu, ka šai tālajā ziemeļu valstī rūpējas par tās iedzīvotāju un jo īpaši jaunākās paaudzes, ģimeņu ar bērniem labklājību.

Lai arī šķiet, ka Islandes dzīves līmenis, pateicoties valsts sociālekonomiskajai situācijai, ir augsts, un to grūti salīdzināt ar pašreizējo Latvijas situāciju, tomēr vēl pavisam nesen Islande pārcieta smagu ekonomisko lejupslīdi, kas bija saistīta ar vairāku banku krīzi. Valstī palielinājās bezdarba līmenis, samazinājās sociālais atbalsts, taču pāris gadus laikā valsts spējusi pārvarēt krīzes izraisītās negatīvās sekas un pamazām atgriezties iepriekšējā līmenī. Kā uzsvēra Islandes Labklājības ministrijā, liela nozīme bijusi arī sabiedrisko organizāciju un brīvprātīgā darba veicēju iesaistei.
Islande teritorijas ziņā ir divreiz lielāka par Latviju, taču tajā ir tikai 329 tūkstoši iedzīvotāju, tās galvaspilsētā Reikjavīkā dzīvo 37% no visas Islandes iedzīvotājiem jeb ap 122 tūkstošiem. Tomēr, neraugoties uz mazo iedzīvotāju skaitu, islandieši ir spējuši radīt sociālās drošības sajūtu ikvienam tās sabiedrības loceklim, tostarp ģimenēm ar bērniem.

Islandes Ziemeļvalstu ministru padomes Prezidentūras 2014. gadā viens no uzdevumiem bija tuvāko trīs gadu laikā izveidot tādu labklājības monitoringa sistēmu (Nordic Welfare Watch), kas palīdzētu novērst 2008. gada krīzes sekas ziemeļvalstīs. Tāpēc tika izveidoti ap 150 indikatori, kas palīdzētu uzraudzīt mājsaimniecību pašvērtējumu dažādās dzīves jomās, kā, piemēram, finanšu situācija, veselības aprūpe, darba tiesības u.tml. Attiecīgi šo rādītāju apkopojums ļauj plānot, kā būtu pilnveidojama sociālās labklājības sistēma.
30 labklājības indikatorus par ziemeļvalstīm angļu valodā var skatīt : http://nomi.bazooka.se/

Tā, piemēram, atbalsts ģimenēm ar bērniem 2017. gadā Islandē ir šāds:
Ģimene ar abiem vecākiem
Pirmais bērns  205.834 ISK (1750.80 EUR)
Katrs nākamais bērns  245.087 ISK (2084.69 EUR)

Vientuļie vecāki    
Pirmais bērns 342.939 ISK (2917.01 EUR)
Katrs nākamais bērns 351.787 ISK  (2992.27 EUR)

Speciāls pabalsts ģimenēm ar bērniem līdz 7 gadu vecumam  -   122.879 ISK (1045.20 EUR)

Precētiem un kopā dzīvojošiem pāriem bērnu pabalsti samazinās, kad pāra apvienoti ienākumi pārsniedz 5.400.000 ISK. Viena no vecākiem ienākumu limits ir 2.700.000 ISK. Attiecībā uz vienu bērnu pabalsti tiks samazināts par 4% no ienākumiem, kas pārsniedz ienākumu robežu, par 6%, ja bērni ir divi, un par 8%, ja bērni ir trīs vai vairāk.

Īpašā piemaksu  bērniem līdz 7 gadu vecumam tiek aprēķināta atsevišķi.
Ienākumu bāzes aprēķināšanai bērnu pabalstiem atšķiras no ienākuma aprēķināšanas  nodokļa bāzei. Aprēķinot bērnu pabalstus, ienākuma bāzē tiek aprēķināti viss vecāku kapitāla pieaugums.
Bērnu pabalsti tiek sadalīti vienlīdzīgi starp laulātiem pāriem un tiem, kas dzīvo kopā bez reģistrētas laulības. Šeit skatāma Islandes ģimenes politikas pamatnostādnes angļu val.

​Projekta noslēguma pasākumā, Rēzeknes bērnu sociālo pakalpojumu centrā, beidzot visi projektā iesaistītie mierīgā atmosfērā varēja aprunāties par projekta gaitu un rezultātiem, kā teikt - "salikt visu pa plauktiņiem", lai saprastu, ka vienota Latvijas sabiedrība pati no sevis netaps, tas ir ikdienas darbs, kuru neviens mūsu vietā neizdarīs...

Ārpus ģimenes aprūpes institūciju jaunieši, kā televīzijā uz lielā ekrāna, savējo lokā varēja noskatīties visas videofilmas un nolikt savos grāmatu plauktos DVD diskus ar svarīgāko informāciju par projekta gaitu, tostarp arī apkopotā pētījuma rezultātus, lai jebkurā brīdī varētu atmiņās atgriezties projektā "Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai". Arī pedagogi un sociālie darbinieki turpmāk varēs izmantot projektā laikā gūtos secinājumus un prakses piemērus savā turpmākajā darbībā ar bērniem un jauniešiem, zinot, ka Latgales ārpusģimenes aprūpes institūciju uzraudzībā nonāk dažāda vecuma un tautību bērni, kuriem jāmācās ikdienā sadzīvot kopā, nezaudējot savas kultūrvides īpatnības un vienlaikus iekļaujoties vienaudžu kolektīvā. Tāpat svarīgi būs apgūt Latviešu valodu kā valsts valodu, iepazīt Latvijas kā savas dzimtenes kultūrvērtības. Atraktīvas nodarbības, kopīga kalendāro svētku svinēšana, aktīva savstarpēja komunikācija ir šim vecumam piemērotākais veids, kā integrēties Latgales un visas Latvijas kultūrvidē.

​Partnership:
The inclusion of Norwegian Financial Mechanism cross-cutting issues and implementation during the process of project management contributed to the overall efficiency of the project and its objectives, and reduced social and economic disparities in the European Economic Area.
The project partners - the NGO "Projekts Videoatmiņa" and the Russian Federation "Independent women's social center" gave their unique experience with risk youth and contributed to achieve the planned results. With the NGO "Projekts Videoatmiņa" and the "Independent women's social center" there will be cooperation agreements signed to realise further activities.
 
Necessity:
The need of the project was identified by The project identified by young people’s lack of awareness of intercultural dialogue relevant in today's multicultural society. Mutually enriching communication, during which we get to know a variety of different  minorities  and their cultural values and explain to each other the values and traditions of the differences that enrich each of its members - the opportunity to learn about themselves and the world around you. Intercultural dialogue motivates us to be aware of the limits of self-use and another to define, sometimes to overcome these limits and better understand each other.
 
Results:
During the project, we carried out a study on "Intercultural dialogue for social integration" and created four short movies about intercultural communication and ethnic minorities calendar festive rituals of the participating non-family care institutions, one about intercultural communication in Belarus, one of intercultural communication in the Russian Federation, from which all of them were recorded in 800 DVDs and distributed outside of family care institutions, to non-governmental organizations and interested persons;
We created "Calendar 2016" with minority celebration days, supplemented by extra-familial care institutions involved students in the drawings;
Details of the activities posted on the website and www.saulesberni.org and www.videoatmina.lv .
Consequently, the results of the project are distributed and maintained in a sustainable preservation of information and movement of work with young people at risk.
 
 
The aim:
Improvement of intercultural communication skills for children and young people from Latgale region outside family care institutions, developing a better understanding of national identity and providing educational activities that prevent discrimination and develop tolerance.
With the in familial care institutions involved in project we have been working for many years in close contact and, therefore, the target group was previously known. In these institutions tutors worked with children and classes were orgnized in every out of family care institution. The main benefit - improved knowledge about the various aspects of intercultural dialogue and risks, therefore we can conclude that the project objectives have been fully achieved.
 
The impact of growth and prosperity, civic participation
The project has contributed, as well as affected II area of support "creation of unified society" and has improved the welfare young people living in outside family care, and supplemented their knowledge about the need for dialogue between cultures and the importance of further unified Latvian society and existence. Therefore, the project has encouraged the increase of public welfare as the target group who are affected by the project have become more aware and cognizant.
 

Nepieciešamība:
Projekta “ Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai” nepieciešamību noteica riska grupas jauniešu neinformētība par starp kultūru dialoga būtisko nozīmi mūsdienu multikulturālajā sabiedrībā. Savstarpēji bagātinoša komunikācija, kuras laikā mēs ar savstarpēju cieņu iepazīstam dažādas mazākumtautību  kultūras vērtības un skaidrojam viens otram tradīciju vērtības un atšķirības, kas  bagātina katru tās dalībnieku – sniedz iespēju iepazīt sevi un pasauli sev apkārt. Starpkultūru dialogs motivē mūs apzināties robežas, kuras izmantojam sevis un citu definēšanai, reizēm pārvarēt šīs robežas un labāk saprast vienam otru. 
 
Rezultāti:
 
Projekta laikā veicām pētījumu “Starp kultūru dialogs sabiedrības integrācijai” un izveidojām

• četras video īsfilmas par starp kultūru komunikāciju un mazākumtautību kalendāro svētku rituāliem iesaistītajās ārpus ģimenes aprūpes institūcijās,
• vienu par starpkultūru komunikāciju Baltkrievijā
•  vienu par starpkultūru komunikāciju Krievijas Federācijā,

kuri tika ierakstīti  800 DVD diskos un  izdalīti ārpus ģimenes aprūpes institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un interesentiem;

• Izveidots “Kalendārs 2016” ar mazākumtautību kalendāriem un gadskārtu svētkiem, kurš papildināts ar iesaistīto ārpusģimenes aprūpes institūciju audzēkņu zīmējumiem;
• Informācija par projekta aktivitātēm saglabāta mājas lapas www.saulesberni.org un www.videoatmina.lv

Līdz ar to projekta rezultāti ir izplatīti un uzturēti ilgtspējīgai informācijas saglabāšanai un apritei darbā ar riska grupas jauniešiem.
 
Mērķis:
Latgales reģiona ārpus ģimenes aprūpes institūciju bērnu un jauniešu starp kultūru komunikāciju prasmju veicināšana, pilnveidojot izpratni par nacionālo identitāti un  nodrošinot izglītojošas aktivitātes, kas novērš diskrimināciju un attīsta iecietību.
Ar projekta aktivitātēs iesaistītajām ārpusģimenes aprūpes institūcijām jau daudzus gadus uzturam ciešus kontaktus un tāpēc mērķa grupa bija jau iepriekš pazīstama. Šajās institūcijās ar bērniem strādāja  bērnu nama pedagogs un  nodarbības notika katrā ārpus ģimenes aprūpes institūcijā. Galvenais ieguvums – pilnveidotas un papildinātas zināšanas par starpkultūru dialoga dažādajiem aspektiem un riskiem, līdz ar to varam secināt, ka projektā izvirzītie mērķi ir pilnībā sasniegti.
 
Ietekme un labklājības pieaugums, pilsoniskā līdzdalība
Projekts veicinājis, kā arī ietekmējis II atbalsta jomas “Vienotas sabiedrības veidošana” ārpus ģimenes aprūpes institūcijās dzīvojošu jauniešu labklājības pieaugumu un papildinājis viņu zināšanu līmeni par starp kultūru dialoga nepieciešamību un nozīmi turpmākai vienotas Latvijas sabiedrības izveidei un pastāvēšanai . Līdz ar to ir veicināts sabiedrības labklājības pieaugums  un sociālo pakalpojumu pieejamība mērķa grupai, kuri projekta ietekmē kļuvuši zinošāki un informētāki.
 
Partnerība:
Norvēģijas finanšu instrumentu horizontālo prioritāšu iekļaušana un īstenošana projekta vadības procesa laikā veicināja vispārējo projekta efektivitāti un to mērķu sasniegšanu, kā arī mazināja sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.
Projekta partneri – biedrība “Projekts videoatmiņa” un Krievijas Federācijas “Neatkarīgais sieviešu sociālais centrs” sniedza savu unikālo pieredzi darbā ar riska grupu jauniešiem un veicināja projektā plānoto rezultātu sasniegšanu.  Gan ar biedrību “Projekts videoatmiņa”, gan ar “Neatkarīgo sieviešu sociālo centru” noslēgs sadarbības līgumus turpmāku aktivitāšu kopīgai realizācijai.” 

Šogad laiku varam skaitīt no Bāreņu biedrība "Saules bērni" projekta "Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai" gaitā izveidota unikāla kalendāra. Tā veidošanā piedalījās četru projektā iesaistīto bērnu ārpusģimenes aprūpes institūciju audzēkņi - no no Tiskādu, Naujenes, Ludzas un Rēzeknes bērnunamiem.

Jau vasarā, nometnes "Latgales TV" laikā, atpūšoties un  vienlaikus arī aktīvi un radoši darbojoties ar zīmuļiem, krāsām un otām Makašānu mākslas skolas vadītājas Gundegas Rancānes pavadībā,  tapa zīmējumi, kuros bērni attēloju savu redzējumu par projekta gaitā iepazītajiem terminiem - kultūra, integrācija, dialogs, kā tie īstenojas Latvijā un Latgalē, kur vienkopus sadzīvo dažādu tautību un nacionalitāšu cilvēki, svin gan atšķirīgus, gan kopīgus svētkus, runā vairākās valodās. Viens no radošajiem uzdevumiem bija arī sagatavot savu redzējumu par gada mēnešiem - ar kādām dabas norisēm, tradīcijām, paražām tie asociējas. Rezultātā tika atlasīti izteiksmīgākie darbi un izveidots kalendārs, kurā atzīmētas arī svētku dienas, ko atzīmē Latgalē dzīvojošo tautību iedzīvotāji. Tā, piemēram, jūnijā ir gan Līgo svētki, gan Pareizticīgo Vasarsvētki, savukārt Lieldienas ir gan martā, gan maijā (pareizticīgo). Kalendārs māca bērniem toleranci cienīt savas tautas nacionālos svētkus un būt tolerantiem pret citu tautību svinamajām dienām.

Projekta "Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai noslēgumā Biedrība "Saules bērni" vēlreiz saka lielu paldies par iniciatīvu, atsaucību, viesmīlību un patstāvīgo darbu saviem projekta sadarbības partneriem - Tiskādu bērnu namam, Naujenes bērnu namam, Ludzas novada bērnu namam patversmei un Rēzeknes sociālo pakalpojumu centram. Vienlīdz liels paldies kā audzēkņiem, tā viņu aprūpētājiem un arī iestāžu vadītājiem. Kalendārs gan kā kopīga darba rezultāts, gan vienlaikus dāvana ir aizceļojis uz visiem minētajiem ārpusģimenes aprūpes centriem un būs lielisks laikrādis, atsaucot atmiņā kopējo sadarbību,  aicinājumu uz dialogu, ievērojot kopējo un cienot atšķirīgu, pieņemot vienam otru un savstarpēji bagātinoties kultūras, tradīciju, svētku pārzināšanā!