Sadarbībā ar biedrību “Saules bērni” un ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu notiek Ukrainas jauniešu un bērnu iesaiste pasākumos, kur izmanto gan latviešu, gan ukraiņu valodas.
Kopš brīža, kad 2022. gada februārī uz Latviju sāka plūst Ukrainas civiliedzīvotāju straume, sadarbībā ar pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un biedrībām atrisināta virkne praktisku jautājumu, kā palīdzēt viņiem te iejusties. Tomēr kā pieaugušajiem, tā bērniem šobrīd ir tikai viens šķērslis, lai veiksmīgi iekļautos gan darba tirgū, gan vietējā izglītības sistēmā. Tā ir valsts valoda, tāpēc daudzviet Latvijā ukraiņi aktīvi iesaistās visdažādākajos pasākumos, lai to iemācītos. No Ukrainas atbraukušo kara bēgļu bērnu latviešu valodas zināšanas nav salīdzināmas: ir bērni un pusaudži, kuri nesen ieradušies Latvijā, ir, kuri attālināti mācās Ukrainas skolās, un ir arī bērni, kuri jau otro gadu apmeklē skolas Latvijā, kur mācību stundas norit tikai un vienīgi latviešu valodā.
Ukrainas bērnu un jauniešu integrācijā nozīmīga loma ir biedrībām un nevalstiskajām organizācijām. Ventspilī, kur dzīvo viena no lielākajām kara bēgļu kopienām – vairāk nekā 500 cilvēku –, darbojas biedrība “Brīvā tauta”, ko nodibinājusi Ventspilī iebraukušo ukraiņu koordinatore Irina Hubarčuka. Jebkuru nodarbību pamatā ir sarunas latviešu valodā. Sadarbībā ar biedrību “Saules bērni” un ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu notiek Ukrainas jauniešu un bērnu iesaiste pasākumos, kur izmanto gan latviešu, gan ukraiņu valodas.
“Varbūt pa šiem diviem gadiem, jā, kara gadadienā – briesmīgs vārds! – mēs esam sapratuši, kā jūtas mūsu vectēvi, mūsu tēvi, kas bijuši Sibīrijas izsūtījumā. Gan Zviedrijā, gan aizklīduši tālu pasaulē. Kāda ir tā sajūta, kad tavās mājās risinās karš,” saka biedrības “Saules bērni” pārstāvis Viesturs Alksnītis.
Biedrība “Saules bērni” īsteno dažādas aktivitātes daudzās Latvijas pašvaldībās. Tā, piemēram, Limbažu novadā – Korģenē –, latviski un ukrainiski bērni mācās arī Salacgrīvā un Ainažos, kur jaunieši iepazīstas ar latviešu virtuves un kultūras tradīcijām.
Smiltenē aizvadīts seminārs un konsultācijas par to, kā dibināt biedrības un kā organizēt grāmatvedību, kā piesaistīt finanses un kā komunicēt. Ventspilī norit nodarbības kino un televīzijas profesijas pamatu apgūšanā, tiek filmēts un montēts videomateriāls, kas būs kā dokumentāla liecība par šo laiku. Alksnītis: “Mēs un ukraiņi tagad laikam esam nešķirami saistīti. Briesmīgi teikt, ka karš mūs ir satuvinājis, bet tas ir fakts. Tagad, šajā laikā, kamēr viņi mācās latviešu valodu un kamēr mēs mācamies viņus saprast, tā lēnām rodas cilvēciskās saites un tā cilvēciskā sapratne, ka viņi ir tādi paši, kā esam mēs, tikai viņu ceļš pretī brīvībai ir daudz smagāks, daudz asiņaināks. To cenu, ko maksā viņi, dod, Dievs, ka mums nekad nenāksies maksāt!”
Un arī no Ventspils – gluži tāpat kā no vairākām citām pilsētām Latvijā – šonedēļ uz Ukrainu ir devies automašīnu konvojs, kuram simboliski jāsasniedz karā pret savu gribu iesaistītā valsts 24. februārī.
Ukrainas bērnu un jauniešu integrācijā nozīmīga loma ir biedrībām un nevalstiskajām organizācijām. Ventspilī, kur dzīvo viena no lielākajām kara bēgļu kopienām – vairāk nekā 500 cilvēku –, darbojas biedrība “Brīvā tauta”, ko nodibinājusi Ventspilī iebraukušo ukraiņu koordinatore Irina Hubarčuka. Jebkuru nodarbību pamatā ir sarunas latviešu valodā. Sadarbībā ar biedrību “Saules bērni” un ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu notiek Ukrainas jauniešu un bērnu iesaiste pasākumos, kur izmanto gan latviešu, gan ukraiņu valodas.
“Varbūt pa šiem diviem gadiem, jā, kara gadadienā – briesmīgs vārds! – mēs esam sapratuši, kā jūtas mūsu vectēvi, mūsu tēvi, kas bijuši Sibīrijas izsūtījumā. Gan Zviedrijā, gan aizklīduši tālu pasaulē. Kāda ir tā sajūta, kad tavās mājās risinās karš,” saka biedrības “Saules bērni” pārstāvis Viesturs Alksnītis.
Biedrība “Saules bērni” īsteno dažādas aktivitātes daudzās Latvijas pašvaldībās. Tā, piemēram, Limbažu novadā – Korģenē –, latviski un ukrainiski bērni mācās arī Salacgrīvā un Ainažos, kur jaunieši iepazīstas ar latviešu virtuves un kultūras tradīcijām.
Smiltenē aizvadīts seminārs un konsultācijas par to, kā dibināt biedrības un kā organizēt grāmatvedību, kā piesaistīt finanses un kā komunicēt. Ventspilī norit nodarbības kino un televīzijas profesijas pamatu apgūšanā, tiek filmēts un montēts videomateriāls, kas būs kā dokumentāla liecība par šo laiku. Alksnītis: “Mēs un ukraiņi tagad laikam esam nešķirami saistīti. Briesmīgi teikt, ka karš mūs ir satuvinājis, bet tas ir fakts. Tagad, šajā laikā, kamēr viņi mācās latviešu valodu un kamēr mēs mācamies viņus saprast, tā lēnām rodas cilvēciskās saites un tā cilvēciskā sapratne, ka viņi ir tādi paši, kā esam mēs, tikai viņu ceļš pretī brīvībai ir daudz smagāks, daudz asiņaināks. To cenu, ko maksā viņi, dod, Dievs, ka mums nekad nenāksies maksāt!”
Un arī no Ventspils – gluži tāpat kā no vairākām citām pilsētām Latvijā – šonedēļ uz Ukrainu ir devies automašīnu konvojs, kuram simboliski jāsasniedz karā pret savu gribu iesaistītā valsts 24. februārī.
Ziņas pirmpublicējums ReTV televīzija vietnē Retv.lv. Autore Gonda Porniece, Kurzemes TV.
