
Kā jau tas paredzēts projekta "Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai" pieteikumā, Latgales reģiona četru ārpusģimenes aprūpes iestāžu bērni no Naujenes bērnu nama, Ludzas bērnu nama – patversmes un Rēzeknes Bērnu sociālo pakalpojumu centra”, kuru vidū ir daudz mazākumtautību pārstāvji, projekta gaitā regulāri iepazīstas ar Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, latviešu valodu un kultūras mantojumu, lai labāk izzinātu valsti, kurā dzīvo. Protams, šī zinības viņi visi apgūst arī skolā, taču projekta ideja ir ieinteresēt bērnus savas valsts izzināšanā ar neformālām un inovatīvām metodēm. Tāpēc aprūpes iestāžu pedagogi un sociālie darbinieki nāk talkā un bērnunamos regulāri ik mēnesi notiek ārpusskolas nodarbības. Vienā no tādām paviesojās arī projekta iniciatori - Bāreņu biedrība "Saules bērni" pārstāvji.
Bērnunamiem dota rīcības brīvība - viņi paši lemj, kā papildināt zināšanas par Latvijas kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju, kā arī izpētīt, kā tajā iederas mazākumtautību kopienu kultūrvēsturiskās tradīcijas. Kā stāstīja Naujenes bērnu nama direktore Lilita Gasjaņeca, Naujenes bērnu namā mīt vismaz astoņu nacionalitāšu bērni - krievi, latvieši, romi, baltkrievi, ukraiņi, igauņi, poļi, lietuvieši. Ikdienā viņi nedomā par to, ka kāds būtu atšķirīgs tikai tāpēc, ka viņa dzimtā valoda nav latviešu valoda. Visi bērni lieliski saprot latviešu valodu un kontaktējas tajā, taču vienlaikus vērtīgi ir uzzināt, kā katras mazākumtautības kopienas pārstāvis var bagātināt Latvijas kultūrtelpu, veidojot to par multikulturālu; kā izrādīt cieņu pret atšķirīgo un kur meklēt kopējo. Tāpēc iesākumā vērtīgi iepazīt to, kas mūs vieno - Latviju.
Tieši Latvijai arī bija veltīta Tiskādu bērnunama audzēkņu nodarbība, kurā viņi visai neierastā atraktīvā veidā demonstrēja savas zināšanas par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru.
No pedagoga sagatavotā jautājumu klāsta ( jautājumi bija sarakstīti uz lapiņām) gluži kā loterijā bērni vilka laimīgo lozi, kur visas bija pilnas. Kurš ir Latvijas augstākais kalns? Kurš ir dziļākais Latvijas ezers? - šādi un līdzīgi jautājumi uz kuriem vajadzēja atbildēt nodarbības dalībniekiem. Bērni azartiski demonstrēja iepriekš nodarbībās apgūtās zināšnas. Ja kāds ko bija piemirsis, cits papildināja. Bija arī āķīgāki jautājumi, taču Tiskādu bērnu nama audzēkņu erudīcija bija apbrīnojama. Protams, vieglāki šķita tie jautājumi, kas veltīti viņu reģionam - Latgalei, bet tikpat labas zināšanas bērni demonstrēja arī par citiem reģioniem. Nu, piemēram, kura ir mazākā pilsēta Latvijā?
Bērnunamiem dota rīcības brīvība - viņi paši lemj, kā papildināt zināšanas par Latvijas kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju, kā arī izpētīt, kā tajā iederas mazākumtautību kopienu kultūrvēsturiskās tradīcijas. Kā stāstīja Naujenes bērnu nama direktore Lilita Gasjaņeca, Naujenes bērnu namā mīt vismaz astoņu nacionalitāšu bērni - krievi, latvieši, romi, baltkrievi, ukraiņi, igauņi, poļi, lietuvieši. Ikdienā viņi nedomā par to, ka kāds būtu atšķirīgs tikai tāpēc, ka viņa dzimtā valoda nav latviešu valoda. Visi bērni lieliski saprot latviešu valodu un kontaktējas tajā, taču vienlaikus vērtīgi ir uzzināt, kā katras mazākumtautības kopienas pārstāvis var bagātināt Latvijas kultūrtelpu, veidojot to par multikulturālu; kā izrādīt cieņu pret atšķirīgo un kur meklēt kopējo. Tāpēc iesākumā vērtīgi iepazīt to, kas mūs vieno - Latviju.
Tieši Latvijai arī bija veltīta Tiskādu bērnunama audzēkņu nodarbība, kurā viņi visai neierastā atraktīvā veidā demonstrēja savas zināšanas par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru.
No pedagoga sagatavotā jautājumu klāsta ( jautājumi bija sarakstīti uz lapiņām) gluži kā loterijā bērni vilka laimīgo lozi, kur visas bija pilnas. Kurš ir Latvijas augstākais kalns? Kurš ir dziļākais Latvijas ezers? - šādi un līdzīgi jautājumi uz kuriem vajadzēja atbildēt nodarbības dalībniekiem. Bērni azartiski demonstrēja iepriekš nodarbībās apgūtās zināšnas. Ja kāds ko bija piemirsis, cits papildināja. Bija arī āķīgāki jautājumi, taču Tiskādu bērnu nama audzēkņu erudīcija bija apbrīnojama. Protams, vieglāki šķita tie jautājumi, kas veltīti viņu reģionam - Latgalei, bet tikpat labas zināšanas bērni demonstrēja arī par citiem reģioniem. Nu, piemēram, kura ir mazākā pilsēta Latvijā?