Bāreņu biedrības "Saules bērni" pārstāve piedalījās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētajā pieredzes ieguves braucienā uz Islandi no 30. janvāra līdz 3. februārim, kura pamata uzdevums bija iepazīt un izzināt šīs valsts NVO sniegto atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības riskam.
Par šādu iespēju jāpateicas SIF, kas visas ar braucienu saistītās izmaksas sedza no SIF- EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "NVO fonds" budžeta līnijas "Divpusējās attiecības". Savukārt mūsu biedrībai šāda iespēja pieteikties braucienam radās, jo bijām starp EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "NVO fonds" projektu īstenotājiem - sadarbībā ar vairākām Latgales reģiona ārpus ģimenes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām 2015. un 2016. gadā īstenojām EZF finanšu instrumenta programmā „NVO fonds” atbalstīto projektu „Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai”.
Pateicoties brauciena programmas izveidotājiem, Islandē tikāmies ne vien ar vairākām sabiedriskajām organizācijām, bet arī uzklausījām Islandes Labklājības ministrijas (velferdarraduneyti.is), Reikjavīkas pašvaldības (www.velferdarsvid.is) un Darba lietu direktorāta (www.vinnumalastofnun.is) stāstījumu, ka šai tālajā ziemeļu valstī rūpējas par tās iedzīvotāju un jo īpaši jaunākās paaudzes, ģimeņu ar bērniem labklājību.
Lai arī šķiet, ka Islandes dzīves līmenis, pateicoties valsts sociālekonomiskajai situācijai, ir augsts, un to grūti salīdzināt ar pašreizējo Latvijas situāciju, tomēr vēl pavisam nesen Islande pārcieta smagu ekonomisko lejupslīdi, kas bija saistīta ar vairāku banku krīzi. Valstī palielinājās bezdarba līmenis, samazinājās sociālais atbalsts, taču pāris gadus laikā valsts spējusi pārvarēt krīzes izraisītās negatīvās sekas un pamazām atgriezties iepriekšējā līmenī. Kā uzsvēra Islandes Labklājības ministrijā, liela nozīme bijusi arī sabiedrisko organizāciju un brīvprātīgā darba veicēju iesaistei.
Islande teritorijas ziņā ir divreiz lielāka par Latviju, taču tajā ir tikai 329 tūkstoši iedzīvotāju, tās galvaspilsētā Reikjavīkā dzīvo 37% no visas Islandes iedzīvotājiem jeb ap 122 tūkstošiem. Tomēr, neraugoties uz mazo iedzīvotāju skaitu, islandieši ir spējuši radīt sociālās drošības sajūtu ikvienam tās sabiedrības loceklim, tostarp ģimenēm ar bērniem.
Islandes Ziemeļvalstu ministru padomes Prezidentūras 2014. gadā viens no uzdevumiem bija tuvāko trīs gadu laikā izveidot tādu labklājības monitoringa sistēmu (Nordic Welfare Watch), kas palīdzētu novērst 2008. gada krīzes sekas ziemeļvalstīs. Tāpēc tika izveidoti ap 150 indikatori, kas palīdzētu uzraudzīt mājsaimniecību pašvērtējumu dažādās dzīves jomās, kā, piemēram, finanšu situācija, veselības aprūpe, darba tiesības u.tml. Attiecīgi šo rādītāju apkopojums ļauj plānot, kā būtu pilnveidojama sociālās labklājības sistēma.
30 labklājības indikatorus par ziemeļvalstīm angļu valodā var skatīt : http://nomi.bazooka.se/
Tā, piemēram, atbalsts ģimenēm ar bērniem 2017. gadā Islandē ir šāds:
Ģimene ar abiem vecākiem
Pirmais bērns 205.834 ISK (1750.80 EUR)
Katrs nākamais bērns 245.087 ISK (2084.69 EUR)
Vientuļie vecāki
Pirmais bērns 342.939 ISK (2917.01 EUR)
Katrs nākamais bērns 351.787 ISK (2992.27 EUR)
Speciāls pabalsts ģimenēm ar bērniem līdz 7 gadu vecumam - 122.879 ISK (1045.20 EUR)
Precētiem un kopā dzīvojošiem pāriem bērnu pabalsti samazinās, kad pāra apvienoti ienākumi pārsniedz 5.400.000 ISK. Viena no vecākiem ienākumu limits ir 2.700.000 ISK. Attiecībā uz vienu bērnu pabalsti tiks samazināts par 4% no ienākumiem, kas pārsniedz ienākumu robežu, par 6%, ja bērni ir divi, un par 8%, ja bērni ir trīs vai vairāk.
Īpašā piemaksu bērniem līdz 7 gadu vecumam tiek aprēķināta atsevišķi.
Ienākumu bāzes aprēķināšanai bērnu pabalstiem atšķiras no ienākuma aprēķināšanas nodokļa bāzei. Aprēķinot bērnu pabalstus, ienākuma bāzē tiek aprēķināti viss vecāku kapitāla pieaugums.
Bērnu pabalsti tiek sadalīti vienlīdzīgi starp laulātiem pāriem un tiem, kas dzīvo kopā bez reģistrētas laulības. Šeit skatāma Islandes ģimenes politikas pamatnostādnes angļu val.
Par šādu iespēju jāpateicas SIF, kas visas ar braucienu saistītās izmaksas sedza no SIF- EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "NVO fonds" budžeta līnijas "Divpusējās attiecības". Savukārt mūsu biedrībai šāda iespēja pieteikties braucienam radās, jo bijām starp EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "NVO fonds" projektu īstenotājiem - sadarbībā ar vairākām Latgales reģiona ārpus ģimenes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām 2015. un 2016. gadā īstenojām EZF finanšu instrumenta programmā „NVO fonds” atbalstīto projektu „Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai”.
Pateicoties brauciena programmas izveidotājiem, Islandē tikāmies ne vien ar vairākām sabiedriskajām organizācijām, bet arī uzklausījām Islandes Labklājības ministrijas (velferdarraduneyti.is), Reikjavīkas pašvaldības (www.velferdarsvid.is) un Darba lietu direktorāta (www.vinnumalastofnun.is) stāstījumu, ka šai tālajā ziemeļu valstī rūpējas par tās iedzīvotāju un jo īpaši jaunākās paaudzes, ģimeņu ar bērniem labklājību.
Lai arī šķiet, ka Islandes dzīves līmenis, pateicoties valsts sociālekonomiskajai situācijai, ir augsts, un to grūti salīdzināt ar pašreizējo Latvijas situāciju, tomēr vēl pavisam nesen Islande pārcieta smagu ekonomisko lejupslīdi, kas bija saistīta ar vairāku banku krīzi. Valstī palielinājās bezdarba līmenis, samazinājās sociālais atbalsts, taču pāris gadus laikā valsts spējusi pārvarēt krīzes izraisītās negatīvās sekas un pamazām atgriezties iepriekšējā līmenī. Kā uzsvēra Islandes Labklājības ministrijā, liela nozīme bijusi arī sabiedrisko organizāciju un brīvprātīgā darba veicēju iesaistei.
Islande teritorijas ziņā ir divreiz lielāka par Latviju, taču tajā ir tikai 329 tūkstoši iedzīvotāju, tās galvaspilsētā Reikjavīkā dzīvo 37% no visas Islandes iedzīvotājiem jeb ap 122 tūkstošiem. Tomēr, neraugoties uz mazo iedzīvotāju skaitu, islandieši ir spējuši radīt sociālās drošības sajūtu ikvienam tās sabiedrības loceklim, tostarp ģimenēm ar bērniem.
Islandes Ziemeļvalstu ministru padomes Prezidentūras 2014. gadā viens no uzdevumiem bija tuvāko trīs gadu laikā izveidot tādu labklājības monitoringa sistēmu (Nordic Welfare Watch), kas palīdzētu novērst 2008. gada krīzes sekas ziemeļvalstīs. Tāpēc tika izveidoti ap 150 indikatori, kas palīdzētu uzraudzīt mājsaimniecību pašvērtējumu dažādās dzīves jomās, kā, piemēram, finanšu situācija, veselības aprūpe, darba tiesības u.tml. Attiecīgi šo rādītāju apkopojums ļauj plānot, kā būtu pilnveidojama sociālās labklājības sistēma.
30 labklājības indikatorus par ziemeļvalstīm angļu valodā var skatīt : http://nomi.bazooka.se/
Tā, piemēram, atbalsts ģimenēm ar bērniem 2017. gadā Islandē ir šāds:
Ģimene ar abiem vecākiem
Pirmais bērns 205.834 ISK (1750.80 EUR)
Katrs nākamais bērns 245.087 ISK (2084.69 EUR)
Vientuļie vecāki
Pirmais bērns 342.939 ISK (2917.01 EUR)
Katrs nākamais bērns 351.787 ISK (2992.27 EUR)
Speciāls pabalsts ģimenēm ar bērniem līdz 7 gadu vecumam - 122.879 ISK (1045.20 EUR)
Precētiem un kopā dzīvojošiem pāriem bērnu pabalsti samazinās, kad pāra apvienoti ienākumi pārsniedz 5.400.000 ISK. Viena no vecākiem ienākumu limits ir 2.700.000 ISK. Attiecībā uz vienu bērnu pabalsti tiks samazināts par 4% no ienākumiem, kas pārsniedz ienākumu robežu, par 6%, ja bērni ir divi, un par 8%, ja bērni ir trīs vai vairāk.
Īpašā piemaksu bērniem līdz 7 gadu vecumam tiek aprēķināta atsevišķi.
Ienākumu bāzes aprēķināšanai bērnu pabalstiem atšķiras no ienākuma aprēķināšanas nodokļa bāzei. Aprēķinot bērnu pabalstus, ienākuma bāzē tiek aprēķināti viss vecāku kapitāla pieaugums.
Bērnu pabalsti tiek sadalīti vienlīdzīgi starp laulātiem pāriem un tiem, kas dzīvo kopā bez reģistrētas laulības. Šeit skatāma Islandes ģimenes politikas pamatnostādnes angļu val.
