Nepieciešamība:
Projekta “ Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai” nepieciešamību noteica riska grupas jauniešu neinformētība par starp kultūru dialoga būtisko nozīmi mūsdienu multikulturālajā sabiedrībā. Savstarpēji bagātinoša komunikācija, kuras laikā mēs ar savstarpēju cieņu iepazīstam dažādas mazākumtautību kultūras vērtības un skaidrojam viens otram tradīciju vērtības un atšķirības, kas bagātina katru tās dalībnieku – sniedz iespēju iepazīt sevi un pasauli sev apkārt. Starpkultūru dialogs motivē mūs apzināties robežas, kuras izmantojam sevis un citu definēšanai, reizēm pārvarēt šīs robežas un labāk saprast vienam otru.
Rezultāti:
Projekta laikā veicām pētījumu “Starp kultūru dialogs sabiedrības integrācijai” un izveidojām
Mērķis:
Latgales reģiona ārpus ģimenes aprūpes institūciju bērnu un jauniešu starp kultūru komunikāciju prasmju veicināšana, pilnveidojot izpratni par nacionālo identitāti un nodrošinot izglītojošas aktivitātes, kas novērš diskrimināciju un attīsta iecietību.
Ar projekta aktivitātēs iesaistītajām ārpusģimenes aprūpes institūcijām jau daudzus gadus uzturam ciešus kontaktus un tāpēc mērķa grupa bija jau iepriekš pazīstama. Šajās institūcijās ar bērniem strādāja bērnu nama pedagogs un nodarbības notika katrā ārpus ģimenes aprūpes institūcijā. Galvenais ieguvums – pilnveidotas un papildinātas zināšanas par starpkultūru dialoga dažādajiem aspektiem un riskiem, līdz ar to varam secināt, ka projektā izvirzītie mērķi ir pilnībā sasniegti.
Ietekme un labklājības pieaugums, pilsoniskā līdzdalība
Projekts veicinājis, kā arī ietekmējis II atbalsta jomas “Vienotas sabiedrības veidošana” ārpus ģimenes aprūpes institūcijās dzīvojošu jauniešu labklājības pieaugumu un papildinājis viņu zināšanu līmeni par starp kultūru dialoga nepieciešamību un nozīmi turpmākai vienotas Latvijas sabiedrības izveidei un pastāvēšanai . Līdz ar to ir veicināts sabiedrības labklājības pieaugums un sociālo pakalpojumu pieejamība mērķa grupai, kuri projekta ietekmē kļuvuši zinošāki un informētāki.
Partnerība:
Norvēģijas finanšu instrumentu horizontālo prioritāšu iekļaušana un īstenošana projekta vadības procesa laikā veicināja vispārējo projekta efektivitāti un to mērķu sasniegšanu, kā arī mazināja sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.
Projekta partneri – biedrība “Projekts videoatmiņa” un Krievijas Federācijas “Neatkarīgais sieviešu sociālais centrs” sniedza savu unikālo pieredzi darbā ar riska grupu jauniešiem un veicināja projektā plānoto rezultātu sasniegšanu. Gan ar biedrību “Projekts videoatmiņa”, gan ar “Neatkarīgo sieviešu sociālo centru” noslēgs sadarbības līgumus turpmāku aktivitāšu kopīgai realizācijai.”
Projekta “ Starpkultūru dialogs sabiedrības integrācijai” nepieciešamību noteica riska grupas jauniešu neinformētība par starp kultūru dialoga būtisko nozīmi mūsdienu multikulturālajā sabiedrībā. Savstarpēji bagātinoša komunikācija, kuras laikā mēs ar savstarpēju cieņu iepazīstam dažādas mazākumtautību kultūras vērtības un skaidrojam viens otram tradīciju vērtības un atšķirības, kas bagātina katru tās dalībnieku – sniedz iespēju iepazīt sevi un pasauli sev apkārt. Starpkultūru dialogs motivē mūs apzināties robežas, kuras izmantojam sevis un citu definēšanai, reizēm pārvarēt šīs robežas un labāk saprast vienam otru.
Rezultāti:
Projekta laikā veicām pētījumu “Starp kultūru dialogs sabiedrības integrācijai” un izveidojām
- četras video īsfilmas par starp kultūru komunikāciju un mazākumtautību kalendāro svētku rituāliem iesaistītajās ārpus ģimenes aprūpes institūcijās,
- vienu par starpkultūru komunikāciju Baltkrievijā
- vienu par starpkultūru komunikāciju Krievijas Federācijā,
- Izveidots “Kalendārs 2016” ar mazākumtautību kalendāriem un gadskārtu svētkiem, kurš papildināts ar iesaistīto ārpusģimenes aprūpes institūciju audzēkņu zīmējumiem;
- Informācija par projekta aktivitātēm saglabāta mājas lapas www.saulesberni.org un www.videoatmina.lv
Mērķis:
Latgales reģiona ārpus ģimenes aprūpes institūciju bērnu un jauniešu starp kultūru komunikāciju prasmju veicināšana, pilnveidojot izpratni par nacionālo identitāti un nodrošinot izglītojošas aktivitātes, kas novērš diskrimināciju un attīsta iecietību.
Ar projekta aktivitātēs iesaistītajām ārpusģimenes aprūpes institūcijām jau daudzus gadus uzturam ciešus kontaktus un tāpēc mērķa grupa bija jau iepriekš pazīstama. Šajās institūcijās ar bērniem strādāja bērnu nama pedagogs un nodarbības notika katrā ārpus ģimenes aprūpes institūcijā. Galvenais ieguvums – pilnveidotas un papildinātas zināšanas par starpkultūru dialoga dažādajiem aspektiem un riskiem, līdz ar to varam secināt, ka projektā izvirzītie mērķi ir pilnībā sasniegti.
Ietekme un labklājības pieaugums, pilsoniskā līdzdalība
Projekts veicinājis, kā arī ietekmējis II atbalsta jomas “Vienotas sabiedrības veidošana” ārpus ģimenes aprūpes institūcijās dzīvojošu jauniešu labklājības pieaugumu un papildinājis viņu zināšanu līmeni par starp kultūru dialoga nepieciešamību un nozīmi turpmākai vienotas Latvijas sabiedrības izveidei un pastāvēšanai . Līdz ar to ir veicināts sabiedrības labklājības pieaugums un sociālo pakalpojumu pieejamība mērķa grupai, kuri projekta ietekmē kļuvuši zinošāki un informētāki.
Partnerība:
Norvēģijas finanšu instrumentu horizontālo prioritāšu iekļaušana un īstenošana projekta vadības procesa laikā veicināja vispārējo projekta efektivitāti un to mērķu sasniegšanu, kā arī mazināja sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.
Projekta partneri – biedrība “Projekts videoatmiņa” un Krievijas Federācijas “Neatkarīgais sieviešu sociālais centrs” sniedza savu unikālo pieredzi darbā ar riska grupu jauniešiem un veicināja projektā plānoto rezultātu sasniegšanu. Gan ar biedrību “Projekts videoatmiņa”, gan ar “Neatkarīgo sieviešu sociālo centru” noslēgs sadarbības līgumus turpmāku aktivitāšu kopīgai realizācijai.”
